KERATĪNS
Kas ir keratīns?
Keratīns ir strukturāls proteīns ar augstu izturību. Tas ir ādas sastāvdaļa un kalpo kā celtniecības materiāls tās atvasinājumiem — matiem un nagiem.
Funkcionāli keratīns nodrošina ķermeņa daļām mehānisku izturību, elastību un nešķīstošību ūdenī.
Vārds “keratīns” cēlies no grieķu vārdiem keras — rags un keratos — ragveida viela, kas raksturo tā būtību.
No kā sastāv keratīns?
Ķīmiski keratīns sastāv no aminoskābēm, pārsvarā hidrofobām — tām, kas nešķīst vai slikti šķīst ūdenī: glutamīnskābes, serīna, leicīna, valīna, izoleicīna un citām. Tās arī nosaka tā fiziskās īpašības.
Ādas, matu un nagu keratīna sastāvs atšķiras ar tajā esošo aminoskābju daudzumu:
Amino acid Hair keratin, % Skin keratin, %
Cystine 16,6-18,0 2,3-3,8
Methionine 0,7-1,0 1,0-2,5
Glutamic acid 13,6-14,2 9,1-15,4
Arginine 8,9-10,8 5,9-11,7
Serine 7,4-10,6 16,5
Threonine 7,0-8,5 3,4
Leucine 6,4 8,3
Valine 5,5 4,2
Isoleucine 4,8 6,8
Proline 4,3 3,2
Glycine 4,1-4,2 6,0
Asparagine 3,9-7,7 6,4-8,1
Alanine 2,8 -
Phenylalanine 2,4-3,6 2,8
Tyrosine 2,2-3,0 3,4-5,7
Lysine 1,9-3,1 3,1-6,9
Histidine 0,6-1,2 0,6-1,8
Tryptophan 0,4-1,3 0,5-1,8
Nagu plātnes sastāvā ir 10–20% ādas keratīna un 80–90% matu keratīna.
Matu un nagu keratīns satur vairāk cistīna — sēru saturošas aminoskābes, kas nosaka olbaltumvielu izturību.
Keratīna veidi
Keratīnam ir divi tipi: I – skābie, II – sārmainie.
I tipa keratīni veido spirālveida struktūras, II tipa – nodrošina šo spirāļu savienošanos un stabilitāti.
Ādā ir identificēti 17 dažādi I tipa keratīni un 19 II tipa keratīni.
Matos — 11 dažādi I tipa un 6 dažādi II tipa keratīni.
Keratīnam ir arī divas struktūrālās formas: alfa un beta keratīns.
Alfa-keratīns ir mīksts un elastīgs — tas veido matu pamatu, iekļaujas ādas šūnās un veido tās raga slāni.
Beta-keratīns ir cietāks un stingrāks — tas veido nagu struktūru.
Keratīna sintēze
Keratīna sintēzei ir nepieciešami dažādi mikroelementi un vielas: skābeklis, ūdeņradis, ogleklis, sērs, slāpeklis, dzelzs, A, C un B grupas vitamīni.
Lai keratīna šūnas un šķiedras augtu, attīstītos un nobriestu, nepieciešama to barošana ar uzturvielām — tostarp ar silīciju, selēnu, kalciju, magniju, cinku un citiem mikroelementiem un minerālvielām.
Keratīna sintēze ādā, matos un nagos notiek dažādās šūnās, taču pēc viena principa: keratinizācijas jeb raga veidošanās procesā, kad šūnās pakāpeniski uzkrājas keratīns. Šis ir ģenētiski ieprogrammēts process, kas raksturīgs noteiktiem šūnu tipiem.
-
Ādā keratīns veidojas keratinocītos (epitēlija šūnās),
-
Nagu plātnē — matriksa šūnās jeb onihoblastos,
-
Matos — matu folikulā (matu sīpolā).
Šūnas dalās, pārvietojas uz augšu un pilnībā pārvēršas keratīnā — kļūstot par raga šūnām.
Kur keratīns atrodas matos?
Vidējā un ārējā matu slānī.
Matu struktūru veido trīs kārtas:
-
Iekšējais slānis – medulla (matu serdes viela),
-
Vidējais slānis – kortekss (matu miza),
-
Ārējais slānis – kutikula (matu ārējais apvalks).
Medulla satur slāpekli, skābekli, ūdeņradi un oglekli; tā atbild par uzturvielu transportu.
Kortekss satur keratīnu un sastāv no:
-
Kortikālajām šūnām, kas veidojas no makrofibrillām → mikrofibrillām → alfa-keratīna spirālēm (I tipa keratīns) un melanīna (matu pigments).
-
Matriksa, kas satur II tipa (sārmaino) keratīnu — tas absorbē ūdeni un saista kortikālās šūnas kā “cements”.
Kortekss nodrošina matu izturību.
Kutikula sastāv no vairākām kārtām pilnībā keratinizētu šūnu, kas veido plakanas zvīņas. Tās aizsargā matus no ārējās ietekmes, nodrošina elastību un mirdzumu.
Turklāt ārējā slānī atrodas arī ūdens un lipīdi, kas nostiprina šūnu sasaisti un samazina berzi.
Matu “sastāvs”: 90% keratīna, 1% pigmenta, 3–10% ūdens, 6% lipīdu.
Keratīna saites matos
Kāpēc par tām jāzina? Jo tieši šīs saites nosaka matu fiziskās īpašības un kopējo veselības stāvokli.
Ieskatīsimies dziļāk matu vidējā slānī — korteksā — un sapratīsim, kā keratīna šķiedras savā starpā savienojas. Šī savienošana notiek, pateicoties trīs veidu ķīmiskajām saitēm:
-
Ūdeņraža saites — vājākās, veidojas gareniski pa matiem, lielā daudzumā. Tās viegli pārtrūkst saskarē ar ūdeni (piemēram, kad mati ir slapji) un atjaunojas no jauna žāvēšanas laikā.
Tāpēc slapji mati iztaisnojas un kļūst garāki, bet izžūstot — atgriežas sākotnējā formā. Ja mitrus matus sarullē uz ruļļiem un izžāvē, tie saglabā cirtu kādu laiku. -
Joniskās jeb sāls saites — arī vājās, veidojas šķērsām matos, ir jutīgas pret skābēm un sārmiem, bet var atjaunoties, ja tiek atjaunots pH līdzsvars (ja bojājums nav nopietns).
-
Disulfīda jeb sēra saites — ļoti spēcīgas ķīmiskās saites. Veidojas starp sēra atomiem un aminoskābi cistīnu, kas savieno divas keratīna ķēdes vienā.
Disulfīda saites ir izturīgas pret ūdeni, temperatūru, skābēm un sārmiem. Taču pārāk augsta temperatūra (piemēram, no matu taisnotāja) var tās bojāt un kaitēt matiem.
Jo vairāk cistīna keratīna sastāvā — jo izturīgāki un stingrāki mati.
Cistīna trūkums izraisa sausumu, lūšanu, samazina izturību un spīdumu.
Kas bojā keratīnu?
-
Matu krāsošana, balināšana, regulāras ķīmiskās iedarbības
-
Augsta temperatūra (fēns, taisnotājs, lokšķēres, saule)
-
Vibrācija nagiem, nepareiza manikīra tehnika, lakas un acetons
-
Vīrusu un saaukstēšanās slimības ar spēcīgiem iekaisumiem
-
Avitaminoze (vitamīnu trūkums)
Keratīna avoti
Aminoskābes ir keratīna strukturālās vienības — tieši no tām veidojas keratīns.
To avots ir olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti — gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes.
Vērtīgākie pārtikas produkti keratīna veidošanai:
-
Olas, gaļa (jērs, liellops, teļa gaļa, truša gaļa, liellopa aknas)
-
Putnu gaļa (vista, pīle, tītars)
-
Piena produkti, siers
-
Zivis (lasis)
-
Sēklas, graudaugi, pākšaugi (piemēram, saulespuķu sēklas)
-
Dārzeņi — sīpoli, ķiploki, u.c.
Vitamīni un mikroelementi, kas nepieciešami keratīna sintēzei:
-
C vitamīns — palīdz organismam absorbēt gan augu, gan dzīvnieku olbaltumvielas.
Avoti: citrusaugļi, mežrozītes, smiltsērkšķi, upenes, pētersīļi, dilles. -
Piridoksīns (B6 vitamīns) — nepieciešams cistīna sintēzei, kas nosaka matu un nagu izturību.
Avoti: priežu rieksti, valrieksti, lazdu rieksti, ķiploki, paprika, granātābols, pākšaugi, prosa, vistas gaļa, liellopa aknas, tuncis, skumbrija. -
Biotīns (B7 vitamīns) — svarīgs fermentu darbībai, kas iesaistīti keratīna sintēzē, ietekmē matu un nagu augšanas ātrumu.
Avoti: olas, vistas vai liellopa aknas, jēra gaļa, piens, lasis, zemesrieksti, saulespuķu sēklas, soja, klijas, spināti. -
A vitamīns — tieši piedalās keratīna sintēzē.
Avoti: oranži, dzelteni, sarkani augļi un dārzeņi (ķirbis, burkāni, batātes, mango, melone), kā arī zaļie lapu dārzeņi (piemēram, kāposts kale). -
Dzelzs — nodrošina skābekļa piegādi ādas un matu folikulu šūnām.
Avoti: tītars, pīle, vista, olas, garneles, liellops, āboli, pupiņas, lēcas. -
Sērs — būtisks keratīna sintēzei. Piedalās metionīna un cistīna veidošanā, stiprina to saites.
Avoti: cūkgaļa, tītars, olas, zivis (līdaka, zandarts, jūras asaris), piena produkti (biezpiens), pākšaugi (soja, turku zirņi, zirņi, pupiņas), rieksti (mandeles), dārzeņi (sīpoli, ķiploki, kāposti, sparģeļi, baklažāni). -
Cinks — nozīmīgs ādai, palīdz regulēt keratinocītu funkciju.
Avoti: austeres, sarkanā gaļa, sēklas un rieksti (priežu, Indijas, ķirbju, sezama), pākšaugi (lēcas, sojas pupiņas).
Keratīns kosmētikā
Keratīns ir populāra sastāvdaļa matu un nagu kopšanas līdzekļos.
Kosmētikā visbiežāk izmanto dzīvnieku vai augu izcelsmes keratīnu.
-
Dzīvnieku keratīns iegūts no aitu vilnas — to izmanto profesionālajās matu procedūrās, piemēram, keraplastikā un keratīna taisnošanā. Nagu kopšanā — keratīna modelēšanā, nagu pieaudzēšanā un citur.
-
Augu keratīns tiek iegūts no kukurūzas, kviešu, sojas, rīsu un citu augu aminoskābēm. To izmanto šampūnos, balzamos, kondicionieros un nagu stiprinošos līdzekļos.
Procedūrās un kosmētikā izmanto gan pilna izmēra keratīna molekulas (tās iedarbojas uz virsmas), gan hidrolizētu keratīnu — tas spēj iekļūt nagu vai matu struktūrā un atjaunot bojātās daļas.
Keratīna kopšana matiem
Keratīna kopšanas mērķis ir atjaunot un saglabāt matu skaistumu, izmantojot dažādus keratīna saturošus kosmētikas līdzekļus.
Keratīns ir proteīns, ko mati labi uzņem — tas sniedz reālu atjaunojošu efektu šādos produktos:
šampūnos, maskās, balzamos, kondicionieros, aerosolos utt. Tas nodrošina profesionālu kopšanu mājas apstākļos:
-
iedarbojas virspusēji: aizpilda bojātās vietas kutikulā, mazina porainību
-
izlīdzina matu virsmu, padara to gludu, atvieglo ķemmēšanu
-
iedarbojas iekšēji: stiprina struktūru, padara matus biezākus
-
piesaista un saglabā mitrumu
-
uzlabo elastību, mehānisko izturību
-
novērš šķelšanos
-
piešķir spīdumu, veido koptu, viļņainu izskatu